Piecas ES valstis plāno izveidot kopīgu migrantu atgriešanās centru Ruanda
Austrija, Vācija, Dānija, Grieķija un Nīderlande risina sarunas par kopēja migrantu atgriešanās centra izveidi Ruanda tiem migrantiem, kuru patvēruma pieteikumi ir noraidīti un kuriem nav likumīgu tiesību palikt Eiropas Savienībā. Piecas iesaistītās valstis 2026. gada 17. novembrī Vīnē rīkoja kopīgu preses konferenci, lai apspriestu šo iniciatīvu. Projekts tiek izstrādāts kopā ar Eiropas Komisiju, lai atturētu no nelikumīgās migrācijas un atvieglotu deportācijas lēmumu īstenošanu.
Izmēģinājuma programmas informācija un grafiks
Šī iniciatīva sāksies kā izmēģinājuma programma, kurā iesaistīti aptuveni 100 migranti. Saskaņā ar šo vienošanos katra no piecām iesaistītajām Eiropas Savienības valstīm sākotnējā grupā ieguldīs aptuveni 20 cilvēkus. Centrs ir paredzēts kā starpnieks personām, kuras nevar vai nevēlas tikt tieši nosūtītas atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm.
Lai gan precīzs sākuma datums joprojām ir atkarīgs no attīstības, projekta mērķis ir sākt darbību 2027. gadā. Daži ziņojumi liecina, ka mehānisms varētu sākt darboties tā paša gada pavasarī vai vasarā. Saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, šis centrs ir paredzēts, lai iedzīvotāji varētu saņemt uzturēšanās atļaujas un brīvi pārvietoties Ruanda, lai veicinātu integrāciju vietējā sabiedrībā un darba tirgū.
Politiskie mērķi un vadības paziņojumi
Projekta vadītāji uzsvēra projekta nepieciešamību Eiropas migrācijas sistēmu integritātes saglabāšanai. Austrijas kanclers Kristians Stokers (Kristians Štokers) norādīja, ka iniciatīva ir vēsturiska paradigmas maiņa. Viņš norādīja, ka tad, ja personas, kurām nav tiesību uzturēties, nevar atgriezties, visa patvēruma sistēma kļūst par izsmieklu.
Dānijas premjerministrs Mete Frederiksena raksturoja iniciatīvu kā kritisku soli ceļā uz jaunu migrācijas sistēmu, kurā sabiedrības demokrātiski izlemj, kas var ienākt un palikt. Projekta mērķis ir deportēt personas, kuru patvēruma piešķiršanas process jau ir pabeigts un kurām nav likumīgu tiesību uzturēties Eiropā, nošķirot tās no iepriekšējiem modeļiem, piemēram, Apvienotās Karalistes plāna izvērtēt patvēruma pieteikumus Ruanda.
Institucionālā uzraudzība un bažas
Projektā piedalās augsta līmeņa amatpersonas no vairākām Eiropas ministrijām. To vidū ir Austrijas iekšlietu ministrs Gerhard Karner, Vācijas iekšlietu ministrs Alexander Dobrindt, Grieķijas migrācijas un patvēruma ministrs Athanasios Plevris, Nīderlandes ārlietu ministrs Tom Berendsen un Dānijas migrācijas un integrācijas ministrs Morten Bodskov. Ruandas iekšlietu ministrs Vincent Biruta ir iesaistīts arī reģionālajā koordinācijā.
Neskatoties uz oficiālo atbalstu centram, dažas organizācijas ir izvirzījušas jautājumus par cilvēktiesību aizsardzību. Seline Mias, Dānijas Bēgļu padomes pārstāve, apšaubīja, kāda būs migrantu aizsardzība un kurš tiks saukts pie atbildības, ja tiks pārkāptas viņu tiesības, teikts plašsaziņas līdzekļu ziņojumos.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0