Rietumu izlūkošanas novērtējumi liecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno turpināt militārās operācijas Ukrainā caur ziemu, kamēr līderi tiekas Šeņdžeņa
Rietumu izlūkdienestu novērtējumi liecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno turpināt militārās operācijas Ukrainā visu ziemu. Amatpersonas, kas ir iepazinušās ar izlūkošanas ziņojumiem, paziņoja, ka Putins nav gatavs iesaistīties nopietnās miera sarunās. Šis novērtējums nāk kā līderi sagatavoties diskusijām gaidāmajā APEC samitā Šeņdžeņa. Starptautiskajā sanāksmē piedalīsies līderi no Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnas un Krievijas.
Gaidāmais Šenženas samits
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins tiekas Šeņdžeņā. Notiek APEC augstākā līmeņa sanāksme, jo šie vadītāji gatavojas augsta līmeņa diskusijām. Rietumu izlūkdienestu novērtējumi liecina, ka Putins cer uz turpmāku militāru progresu Ukrainas austrumos. Turklāt Kremlis cenšas vājināt Ukrainas pretestību ar raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Kijevai.
Francijas vēstnieks Vašingtonā Aurélien Lechevallier paziņoja, ka Putins pieprasa karu, lai saglabātu viņa politisko leģitimitāti un stāstījumu. Vēstnieks Lechevallier atzīmēja, ka Putins iebilst pret pat daļēju pamieru. Šī nostāja ir pretrunā ar prezidenta Donalda Trampa sākotnējo prasību nekavējoties pārtraukt karadarbību. Francijas vēstnieks uzsvēra, ka konflikts palīdz saglabāt pašreizējo Krievijas prezidenta politisko stāvokli.
Sarunu nostāja un spiediens
Viens izlūkošanas novērtējums liecina, ka Putins varētu pieņemt darījumu tikai ar labvēlīgiem nosacījumiem. Šie noteikumi ietver visu Donbasu nodošanu Krievijai. Turklāt Kremlis prasītu Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO. Paredzams, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Kijevas augstākās amatpersonas noraidīs šādas prasības. Šis noraidījums padarītu jebkuru nolīgumu, kas balstīts uz šiem noteikumiem, nereālu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins saskaras ar pieaugošu iekšzemes spiedienu no dažādiem avotiem. Šis spiediens rodas no smagiem kaujas lauka zaudējumiem, mobilizācijas grūtībām un ekonomiskās nestabilitātes. Daži avoti liecina, ka pašreizējais karš ļauj Kremlim apspiest pašmāju kritiku. Arī Krievijas valdība 2021. gada beigās ir atdzīvinājusi prasības NATO izvest militāros spēkus no Ukrainas.
Starptautiskais konteksts un perspektīvas
Gaidāmais APEC samits Šenženā nodrošina fonu šai starptautiskajai spriedzei. Sagaidāms, ka diskusijās piedalīsies ASV, Ķīnas un Krievijas līderi. Rietumu izlūkdienestu novērtējumi liecina, ka Putins plāno turpināt militārās operācijas Ukrainā visu ziemu. Starptautiskā sabiedrība uzmanīgi vēro, kā vadītāji gatavojas samitam.
Atšķirīgās nostājas miera sarunās norāda uz pašreizējās ģeopolitiskās situācijas sarežģītību. Lai gan daži līderi cenšas nekavējoties pārtraukt karadarbību, citi uzskata, ka iekšzemes stabilitātei ir nepieciešami militārie panākumi. Gaidāmās augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti Šeņdžeņa joprojām ir neskaidri, jo vadītāji virzās uz konkurējošām nacionālajām interesēm un stratēģiskajiem mērķiem.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0