Turcijas ģeogrāfija un reģionālās nodaļas
Turcija ir transkontinentāla valsts, kuras Anatolijas puse veido lielāko daļu no zemes. Šis Anatolijas reģions kalpo kā ģeogrāfiskais tilts, kas savieno dienvidaustrumu Eiropu un Rietumāziju. Valsts Eiropas daļa, kas pazīstama kā Austrumtrāķija, veido 3 % no kopējās sauszemes masas, bet tajā dzīvo vairāk nekā 15 % iedzīvotāju. Atdalīšanu starp East Thrace un Asia Minor iezīmē Bosporus, Marmara jūra un Dardanelles.
Visa Turcijas teritorija ir 783 356 kvadrātkilometri. Valsts daudzveidīgais reljefs ietver plašus Anatolijas līdzenumus, blīvus Melnās jūras reģiona mežus, daļēji sausas zemes, dabiskos ezerus un piekrastes, kas robežojas ar Egejas jūru un Vidusjūru. Ģeogrāfiskais centrs visā valstī atrodas Eşrefpaşa apvidū Çandır apgabalā, Yozgat provincē.
Ģeogrāfiskie reģioni un reljefs
Pēc plašām diskusijām 1941. gadā Ankarā notikušajā Pirmā ģeogrāfijas kongresā Turcija tika sadalīta septiņos atšķirīgos ģeogrāfiskos reģionos. Šie sadalījumi tika izveidoti, pamatojoties uz detalizētu klimata, topogrāfijas, floras, faunas, cilvēka dzīvotnes, lauksaimniecības daudzveidības un transporta tīklu analīzi. Iegūtie septiņi reģioni ir iedalīti četros piekrastes reģionos un trīs iekšējos reģionos, kas nosaukti pēc to tuvuma apkārtējām jūrām un to atrašanās Anatolijā.
Melnās jūras reģiona fizisko ģeogrāfiju raksturo paralēli krastam esoša kalnu grēda, radot barjeru, kas veicina augstu mitruma un nokrišņu līmeni. Melnās jūras austrumu reģionā ir sastopamas kalnu ainavas ar stāvām, blīvi apmežotām nogāzēm. Šīs stāvās nogāzes ir ievērojama morfoloģiska iezīme, kas notiek gan zem jūras, gan kalnu grēdās, kur virsotnes var pārsniegt 3000 metrus.
Hidroloģija un flora
Melnās jūras reģions ir barots ar visu gadu augstiem nokrišņiem, kas var sasniegt līdz 2200mm. Šis spēcīgais lietus klāj biezus mežus, kuros dominē ozols, dižskābaržu dzimtas koki, lazda, skābardis un saldais kastanis. Reģiona hidroloģiju nosaka vairākas lielas upes, kas plūst no rietumiem uz austrumiem, tostarp Sakarya (824 km), Yeşilımak (418 km) un Çoruh (376 km). Kızılırmak upe izceļas kā garākā upe Turcijā, mērot 1355 kilometrus.
Melnās jūras reģiona stāvo ieleju radītā ekoloģiskā izolācija ir veicinājusi unikālu bioloģisko daudzveidību. Reģionā atrodas 850 augu taksoni, no kuriem 116 ir endēmiski. No tiem 12 ir klasificēti kā apdraudēti un 19 kā neaizsargāti. Šis unikālais ģeogrāfiskais konteksts ir veicinājis arī atšķirīgu kultūras identitāšu, piemēram, Lāca valodas, mūzikas un dejas, attīstību.
Šajā kontrolsarakstā ir apkopotas Turcijas galvenās ģeogrāfiskās iezīmes:
- Anatolijas sānu tilti dienvidaustrumu Eiropā un Rietumāzijā.
- Pontijas kalni atdala Anatolijas līdzenumu no Melnās jūras.
- Garākā upe Turcijā ir Kizilırmak upe.
Turcijas administratīvais un ģeogrāfiskais iedalījums atspoguļo sarežģītu mijiedarbību starp kontinentālo ģeogrāfiju, vēsturiskajiem līgumiem un ekoloģisko daudzveidību septiņos tās atzītajos reģionos.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0