Donalds Tramps, Sji Dzjiņpins un Vladimirs Putins 2026. gada 19. novembrī Šenženā rīkos savu pirmo trīspusējo samitu
ASV prezidents Donalds Tramps, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo trīspusējo samitu rīkos 2026. gada 19. novembrī. Sanāksme notiks Šeņdžeņā, Ķīnā, līdztekus Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības samitam. Šī vēsturiskā sanāksme iezīmē pirmo reizi, kad šie trīs vadītāji tiksies šajā īpašajā trīspusējā formātā.
Augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtība un grafiks
Trīspusējais samits plānots ceturtdien, 2026. gada 19. novembrī. Tas notiek pēc Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības sanāksmēm, kas paredzētas 18. un 19. novembrī. Samits notiks Ķīnas līdera valsts rezidencē. Pēc Kremļa ārpolitikas padomnieka Jurija Ušakova teiktā, tikšanās ir pirmā no tās formāta un tai ir milzīga simboliska nozīme.
Galvenie darba kārtības jautājumi līderiem ir globālā kodolatbruņošanās un konflikts Irānā. Baltā nama preses sekretāre Olīvija Velsa paziņoja, ka plāno apspriest kodolieroču samazināšanu visā pasaulē un uzskata izplatīšanu par ārkārtīgi bīstamu. Augstākā līmeņa sanāksme notiek laikā, kad februārī beidzās ASV un Krievijas kodolieroču līguma darbības termiņš, atceļot ierobežojumus diviem pasaulē lielākajiem kodolieroču arsenāliem.
Prezidents Donalds Tramps savas vizītes laikā Ķīnā ir norādījis uz iespēju tikties ar Ziemeļkorejas līderi Kims Čenuns. Lai gan šādas sanāksmes īpašās detaļas joprojām nav apstiprinātas, dialoga potenciāls ar Ziemeļkoreju joprojām ir faktors reģionālajā diplomātiskajā vidē.
Divpusējās sanāksmes un reģionālie konflikti
Pirms trīspusējā samita Vladimirs Putins un Sji Dzjiņpins tiekas 2026. gada 18. novembrī. Abi līderi plāno apspriest Ukrainas konfliktu, ASV un Krievijas attiecības un ekonomisko sadarbību. Tiek gatavota atsevišķa divpusēja tikšanās starp Donaldu Trampu un Vladimiru Putinu, lai apspriestu ASV un Krievijas priekšlikumus kara izbeigšanai Ukrainā.
Jautājums par to, vai karš Ukrainā būs formāla trīspusējās darba kārtības daļa, joprojām tiek apspriests. Lai gan daži ziņojumi liecina, ka konflikts ir jāapspriež, citi ziņojumi liecina, ka tā iekļaušana trīspusējās sarunās var būt neskaidra vai izslēgta. Tomēr divpusējā tikšanās starp Donaldu Trampu un Vladimiru Putinu ir īpaši vērsta uz priekšlikumiem kara izbeigšanai Ukrainā.
Vispārējais kodolatbruņošanās konteksts
Samitā tiek risināti kritiskie jautājumi saistībā ar globālo kodoldrošību. ASV un Krievijas rīcībā ir vairāk nekā 5 000 kodolieroču, bet Ķīnā – vairāk nekā 600 kodolieroču. Šie skaitļi izceļ atbruņošanās diskusijās iesaistīto arsenālu mērogu.
Ķīna apgalvo, ka tā apsvērs plašāku kodolatbruņošanos tikai pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis un Krievija samazinās savus lielākos arsenālus. Šī nostāja sarežģī sarunas par globālo kodolatbruņošanos. Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās seko septiņām iepriekšējām tikšanās reizēm, no kurām pēdējā notika Aļaskā 2025. gadā.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0